Labdarības maratonā „Dod pieci!, uzmanību vēršot uz plašu smagu diagnožu spektru, kad nepieciešama nekavējoša un dārga ārstēšana, akcentējam arī insulta pacientus. Ja cilvēks saskāries ar insulta pazīmēm, tad novēlota reaģēšana no apkārtējo puses var maksāt dzīvību. Ja cilvēks tiek nogādāts stacionārā, tad ar akūtu insulta ārstēšanu viss ir kārtībā, tomēr lielas problēmas Latvijā ir ar atbalstu tiem pacientiem, kuri pēc insulta paliek guloši vai ar minimālām spējām sevi aprūpēt. Pārējiem ģimenes locekļiem tāpat ir jāturpina strādāt, un viņi nevar veltīt visu savu laiku, lai koptu savu radinieku. Atbalsts ģimenēm ir minimāls, pacients aizņem vietu slimnīcā, gaida vietu sociālajā centrā, bet slimnīca sāk pildīt arī sociālās iestādes funkciju. Kāds ir risinājums? Starpbrīdī sarunājamies ar neiroloģi Ilgu Ķikuli.