Naktī uz svētdienu visā Eiropas Savienībā notika, iespējams, pēdējā pāreja uz ziemas laiku. 

Šādu kārtību, kurā pulksteņa rādītājus vienlaikus pagriež divreiz gadā, nosaka pašu dalībvalstu apstiprināta

Eiropas Savienības regula. Vēl pērn  ziņu virsrakstos lasāms: "Brisele piesardzīga pret atteikšanos no

pārejas uz vasaras laiku." Savukārt šogad Eiropas mehānisms ir sācis griezties un oficiāli ierosināts

atteikties no laika maiņas. To savā sižetā jau pirms aptuveni mēneša stāstīja Latvijas Radio ziņu dienesta

korespondents Gints Amoliņš:

"Brisele norāda, ka tas būs katras dalībvalsts ziņā izvēlēties, pie kura laika tad palikt pastāvīgi – vasaras vai ziemas. Dalībvalstīm par to būs laiks izlemt līdz nākamā gada aprīlim. Eiropas Komisija secinājusi, ka pulksteņa grozīšana divreiz gadā vairs nav attaisnojama, ņemot vērā, ka niecīgie ieguvumi neatsver iedzīvotājiem radītās neērtības.”

Šo diametrāli pretējo Briseles nostāju izraisījuši divi faktori: pētījumi un vairāku valstu aktivitāte. Šogad arī

veikta aptauja, kurā kategorisks noliegums apzināts Vācijā, Somijā un Baltijas valstīs. Datus atklāj

Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks:

Latvijā 65%, Lietuvā 68% un Igaunijā 81%, tātad Igaunijā šis skaitlis ir mazliet augstāks attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri gribētu atteikties no pārejas uz vasaras laiku. Mazāk un apmēram līdzīgi ir Dānijā un Zviedrijā virs 60%, Somijā šis procents ir augstāks - 78% varētu būt, kuri vēlētos atteikties no vasaras laika. Īstenībā no Somijas valdības šīs indikācijas ir bijušas iepriekš, (.........) jo Somija bija viena no tām valstīm, kura sūtīja vēstuli Eiropas Parlamentam ar pamudinājumu sākt diskusiju par šo, un sākt izmaiņas. ”

 

Tāpēc Latvijas valdība augusta vidū atbalstīja nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju

grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku.

"Domnīcā" skaidro potenciālos riskus un ieguvumus.