Ne vienmēr invaliditāte ir vizuāli redzama. Šādos gadījumos var izvēlēties to slēpt - bet uz kā rēķina?
Lilita Ātrena (22) no 13 gadu vecuma sadzīvo ar tā saukto “veco ļaužu slimību” - artrītu, locītavu iekaisumu, kas aizvien biežāk tiek diagnosticēts arī bērniem un pusaudžiem.
“Ir reizēm momenti, kad vienkārši gribas apgulties gultā un neko nedarīt, jo viss, ko jūti ir sāpes. Vienkārši gribas izlikties, ka tu neeksistē,” stāsta Lilita, taču šo ikdienas daļu viņa no apkārtējiem slēpj, lai izvairītos no negatīvas attieksmes. Ņemot vērā, ka tracējumi nav vizuāli redzami, viņa jau skolas laikā sastapusies ar apkārtējo neticību viņas veselības problēmām un sāpīgiem komentāriem, kas turpinājās arī darba vidē, tāpēc šobrīd par savu veselības stāvokli Lilita klusē. Viņa saka “Es slēpju (fiziskās) sāpes, lai pasargātu savas emocijas.”
Viņa sapņo par sabiedrību, kurā sāpēs tiek pieņemtas, nevis kritizētas, kur visas slimības tiek uztvertas vienlīdz nopietni un cilvēki ar invaliditāti netiek uzskatīti par sliktākiem vai nevarīgākiem par pārējiem. Lilita nesaprot, kāpēc cilvēks, kurš ir vesels, bet slinks, darba vidē tiek uzskatīts par spējīgāku, nekā ļoti centīga persona ar veselības problēmām.
49. podkāsta "kā ir būt" epizodē iepazīsti ikdienā neredzamo pasauli!
Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*
* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X