Vai mēs varēsim atgūt nozagto Z burtu? 

Aurēlija Rancāne (26) savā dzīvē meklē tradicionālās un mūsdienu kultūras satapšanās punktus – grupa “Tautumeitas” ir viens no tiem. Viņa ir uzaugusi ģimenē, kur folkora vienmēr ir bijusi klātesoša, un atzīst, ka, “jo dziļāk es tajā visā eju, jo vairāk es saprotu, ka tās kaut kādas pamatlietas, pamatvērtības ir kopīgas gan tam senajam cilvēkam, gan mums mūsdienās.”

Šajā laikā viņai liels atbalsts ir tautasdziesma. Tagad labi pazīstamo urkaiņu dziesmu skanējums ir pavisam mainījies. Aurēlija stāsta, cik svarīgi viņai ir paust atbalstu Ukrainai ar simbolu palīdzību, piemēram, ar “Tautumeitu” skatuves tērpiem, reizēs, kad tas nav iespējams citādi.

Lai gan ikdienā visticamāk nemaz nepamanām, cik simbolu pilna pasaulē dzīvojam, tie nepārtraukti ir mums klātesoši. Cik ātri to nozīme var krasi mainīties, ir parādījis Z burta liktenis. Aurēlija saka “nabaga burts”, jo diemžēl šobrīd tā simboliskā nozīme ir pielādēta ar agresiju. Taču tam blakus stāv Ukrainas karogs, kas šobrīd piepilda visu pasauli. “Mēs gribam parādīt, ka mēs skatāmies Ukrainas virzienā, ka visai pasaulei jāiekrāsojas šajās zili dzeltenajās krāsās,” saka Aurēlija, komentējot, ka pat tad, ja vienīgais iespējamais atbalsts ir piesprausts karodziņš pie mēteļa, tas ir nozīmīgi, jo, ja visi domāsin “Nu, ko tad es?”, tad nebūs nekāda atbalsta. 

Sarunā Aurēlija dalās pārdomās par reizēm, kad simboli tiek pārlieku nolietoti, nemaz neiedziļinoties to nozīmē. Viņa atzīst, ka pati nemaz nevēlētos iegādāties mūsdienu preces ar latvju rakstu zīmēm, jo nu jau tās ir visur. Rezultātā simbols savu spēku iegūst caur mums pašiem. Aurēlija saka, ka “mēs apzinamies, ka tā tautumeita ir vairāk par to iekšējo sajūtu, un, ka viņa var dzīvot tevī iekšēji. Viņai nav obligāti jānāk caur tādiem visiem zināmiem un pieņemtiem simboliem.”

Šajā “kā ir būt” epizodē par simbolu rašanos, nozīmi, mainīšanos un to, kuram par tiem jāuzņemas atbildība. 

 

Šis projekts īstenots ar Eiropas Parlamenta finansiālu atbalstu.*

 

 

* Šis materiāls atspoguļo tikai autora viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.