Lai stiprinātu vienlīdzību, iekļautību un ilgtspējību, jau piekto reizi šī gada jūnijā Eiropas Parlaments rīkoja Eiropas Jaunatnes dienas jeb European Youth Event, tādējādi dodot iespēju jauniešiem dalīties un pilnveidot savas idejas par Eiropas nākotni. Eiropas jaunatnes dienas ir unikāla iespēja 16 – 30 gadus veciem jauniešiem sadarboties, iedvesmot vienam otram, mainīties ar viedokļiem ar ekspertiem, aktīvistiem, ietekmētājiem un lēmumu pieņēmējiem. Pēc šī pasākuma šogad visas idejas tiks apkopotas un nodotas EP deputātiem, bet jauniešiem ar visiedvesmojošākajām idejām tika dota iespēja idejas papildināt, lai šī gada novembrī tās prezentētu deputātiem Eiropas Jaunatnes sēdē jeb European Youth Hearing. Kādas ir jauniešu domas par Eiropas Savienību, vīzija par labāku Eiropu un, ko, viņuprāt, nekavējoties ir jādara, lai šī vīzija piepildītos. Es, Toms Putniņš, devos uz Eiropas jaunatnes sēdi Briselē, lai to noskaidrotu!

Ar saukļiem, ka jaunieši ir Eiropas nākotne, jārīkojas nekavējoties, un arī skarbākām replikām, ka Eiropas Savienībai nav vīzijas un tā nav proaktīva,- tika prezentētas Eiropas Jaunatnes idejas. Godīgi sakot– pikantāk, kā sākumā šķita! Kas tad tajā notika? Gods, kam gods – viss ritēja pēc programmas. Viss sākās ar Eiropas Parlamenta prezidentes Robertas Metsolas uzrunu. Tajā viņa uzsvēra jauniešu viedokļa svarīgumu un norādīja, ka jaunieši ir nākotnes mainītāji, ir jādod viņiem iespēja jau tagad veidot tādu Eiropu, kādā viņi vēlas dzīvot.

Pirmkārt, jaunatnes idejas, par kurām tiek ziņots, un Eiropas Jaunatnes sēde nav tikai simbolisks žests. Tas ir spēcīgs instruments politikas un darbību veidošanai, kas noteiks mūsu nākotni. Mums ir vajadzīgs, lai jūs turpinātu savu iesaistīšanos, bez balsošanas, kā es tikko teicu, būtu kaut kas vairāk, darītu vairāk, kritizētu, jautātu, paustu šaubas un liktu sadzirdēt savu nostāju! Un, otrkārt, šeit ir aicinājums kolēģiem, kas šeit sēž augšā – uzklausīsim šīs idejas un pieņemsim tās! Te mēs varam piepildīt ierakstīto savos kampaņas manifestos, ka dosimies no pilsētas uz pilsētu, no ciema uz ciemu. Tuvojoties vēlēšanām, šeit ir pārmaiņu priekšējie skrējēji, un tas mums ir jāpieņem un pretēji, tāpēc liels paldies, un izbaudiet, lai veicas turpmākajās diskusijās, kas jums šeit būs!

Pēc Robertas Metsolas uzrunas, sākās Eiropas Jaunatnes dienu ideju uzklausīšana un debates. Tajās varēja dzirdēt visu Eiropas Jaunatnes dienu boosteru jeb jauniešus, kuriem bija tas gods iepazīstināt ar populārākajām idejām no 2023. gada Eiropas Jaunatnes dienām un Jauniešu ideju ziņojuma, un uzsvērt jauno vēlētāju bažas, gatavojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tāpat arī varēja dzirdēt vairāku Eiropas Parlamenta deputātu viedokļus. Debatēja par tādiem tematiem, kā dezinformācija, atbalsts inovatīviem projektiem mākslīgā intelekta jomā, nevienas valsts neizslēgšanu no programmas “Erasmus+”, visu prakšu apmaksāšana vai finansēšana, kā arī mācīšanu skolās vairāk par Eiropas Savienību, ilgtspējīgu dzīves stilu, tāpat arī par klimata pārmaiņām, ēdienu atkritumiem, Eiropas Savienības pašpietiekamību no svarīgiem dabas resursiem un arī vienotu ārpolitikas stratēģiju. 

Dažas problēmas prasa visiem sanākt kopā un darboties kā vienam! Viena no šīm problēmām ir ārpolitika. Mēs varēsim samazināt administratīvās izmaksas, vienlaikus izrādot spēku arī caur vienotību uz pasaules skatuves. Tādi globāli notikumi kā Covid-19 un karš Ukrainā mums parādīja, kāpēc visām Eiropas tautām ir obligāti jāpaliek un jādarbojas kopā! Citējot Vinstonu Čērčilu: “Vienoti mēs stāvam, sašķelti mēs krītam!”

Vairāk nekā puse jauniešu ir saskārušies ar klimata trauksmi. Mēs zinām, ka klimata pārmaiņas ir problēma, bet dati liecina, ka daudz mazāk studentu izjūt steidzamības sajūtu, lai reāli kaut ko mainītu. Tagad es un daudzi citi jaunieši ar mani iestājamies par ilgtspējas izglītību skolās.Jaunieši ES vēlas, lai skolu mācību programmā tiktu uzsvērta vides aizsardzība, viņi vēlas uzzināt vairāk par klimata pārmaiņām un to, ko viņi var darīt ilgtspējīgas attīstības veidā. Jaunieši vēlas mācīties un uzzināt par to,kas nepieciešams, lai klimata pārmaiņas apgrieztu otrādi.Dodiet viņiem šo iespēju padarīt šīs tēmas par normālas skolas mācību programmas sastāvdaļu!

Sapulcē piedalījās arī mūsu pašu latviete Megija Petinena, kura aizstāvēja ideju, pievienot dezinformācijas brīdinājumus, kā noklusējuma brīdinājumus, visās ziņu vietnēs, ja vien tās nedalās ar visiem saviem informācijas avotiem.

Balanss arī starp to, ka bieži vien, ja informāciju balsta uz cilvēku stāstiem, kuri to piegādā, ir arī datu aizsardzības procesors. Būtībā cilvēkiem ir tā brīvība, piemēram, slēpt savu identitāti, ja viņi to vēlas, kas, manuprāt, nedaudz ieved krustcelēs. Bet noteikti tas ir, kaut kas tāds, ar ko varētu vairāk strādāt. Manuprāt, kad sākās karš Ukrainā, bieži vien bija redzams, ka Telegram kanāls Nexta (kā nu kurš to sauc) bieži vien publicēja ziņas, un bija gadījumi, ka mediji steidzās “paņemt” šīs ziņas. Līdz ar to beigās izrādījās, ka gūtā informācija, ko šie mediji bija publicējuši, nebija līdz galam patiesa. Jā, tāpēc būtu svarīgi strādāt vairāk uz to, lai media transparency uzlabotu vēl vairāk.

Ar Megiju sanāca nedaudz arī aprunāties par to, vai Latvijā jūtama Eiropas Parlamenta ietekme, jauniešu kopienu mesesamkopa.eu un vai Parlamentu sasniedzis jauniešu viedoklis.

Tā ir ļoti fantastiska komūna, kurā es ieteiktu iesaistīties katram Latvijas jaunietim. Tas, kas notiek šajā komūnā - mēs iesaistāmies dažādās aktivitātēs, kas ir saistītas ar Eiropas Parlamentu starptautiskā mērogā, kā arī lokālā (Latvijas) mērogā. Tā ir vieta, kur var uzzināt jaunākās ziņas par to, kas tad īsti notiek Eiropas Parlamentā. Tajā pašā laikā tev, kā aktīvam dalībniekam, ir iespēja doties uz Eiropas epicentriem, piemēram, Briseles parlamentu, kur parādīt savu balsi, kā jaunietim. Tā ir ļoti vērtīga komūna, kura Latvijā ir izveidota. Tā pat ir viena no spēcīgākajām šāda tipa komūnām Eiropas Savienībā. Es teiktu, ka  nevajag tik ļoti gaidīt, ka tās ziņas par to, kas notiek Eiropas Parlamentā, pieklauvēs pie mājas durvīm un pašas atnāks pie tevis. Ir jāņem iniciatīvu rokās un jāizvērtē interese. Kad es pati ļoti aktīvi iesaistījos šajās komūnās, es viennozīmīgi ieraudzīju, cik  mums ir daudzas, fantastiskas iespējas, kā Eiropas Savienības pilsoņiem, un, jā, par to, cik īstenībā tas ir svarīgi, ka mēs ejam vēlēt un paužam šo atbalstu mūsu deputātiem, kuri pārstāv mūsu intereses visvairāk. Latvijā ir bieži novērojams viedoklis: “Ak, Dievs, mums ir tikai astoņi krēsli (būs deviņi), tas tāpat neko nemaina!” Bet īstenībā, ja tu painteresējies par to, ar ko nodarbojas parlamentārieši, uzzināsi, cik patiesībā var  daudz panākt.

Kopumā ir skaidrs, ka centieni no Eiropas  Parlamenta puses ir.  Galvenais ir jauniešiem būt motivētiem, paust savu viedokli, aizstāvēt un, protams, piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Gaidāmās vēlēšanas ir jau nākamā gada jūnijā, un man bija ļoti liels prieks, un joprojām ir,  ka man bija iespēja apmeklēt šo Eiropas Jauniešu dienu ideju prezentāciju. Ceru nākamgad arī tās dzirdēt dzīvajā! Lūk, tāds apkopojums no manis, bet noslēgumā fragments no viena ideju aizstāvja Cruz.

Mums jāturpina runāt par lietām, kas mums rūp! Vajag likt sadzirdēt mūsu balsis! Iestāšanās pēc pārmaiņām, ko vēlamies redzēt, var izpausties daudzās formās, tas var būt projekts, tā var būt petīcija, tā var būt demonstrācija, tā var būt tikpat vienkārša kā diskusiju sākšana ar draugiem. Lai atbalstītu mūsu balsis, vajadzības un bažas, mums aktīvi jāiesaistās lēmumu pieņemšanas procesā. Beidzot gribu izteikt aicinājumu uz rīcību jaunatnei! Jūsu balsojums 2024. gada Eiropas vēlēšanu lietās nodrošinās, ka mēs varam dot ieguldījumu atbilstošākā un iekļaujošākā politikā mūsu paaudzēm un tiem, kas uz to attiecas! Mums aktīvi jāveido Eiropas Savienība, kurā vēlamies dzīvot, nodrošinot, ka tiek uzklausītas mūsu bažas un perspektīvas! Paldies!

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja vēlies uzzināt vairāk par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, klausies citus "Pieci Eiropā" ierakstus un apmeklē Eiropas Parlamenta mājaslapu.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Latvijas Radio 5 komanda apņēmusies līdz vēlēšanām rast skaidras atbildes, lai iedrošinātu pilsoņus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarīt savu izvēli.