Latvijas alternatīvās mūzikas ainava jau gadu desmitiem ir daudzveidīga, taču tikai retais žanrs spēj tik radikāli izaicināt, provocēt un vienlaikus vienot savus piekritējus kā Grainds (Grindcore). Šis metāla apakšžanrs, kas apzināti balansē uz robežas starp smagu skaņu, ironisku attieksmi un pašiznīcinošu ekspresiju, Latvijā ieguvis savu unikālo seju caur tādām apvienībām kā “Tabestic Enteron”. Par šīs skatuves vēsturi, attīstību un nākotni intervijā stāsta grupas vokālists Andris Dzeburs jeb Doktors Fons.

Tabestic Enteron saknes meklējamas Jelgavā, kur divtūkstošo gadu sākumā pāris jauniešu, "kuriem bija lielāki sapņi nekā saprašanas", regulāri pulcējās uz mēģinājumiem šķūnīšos un jauniešu centrā. "Svarīgi bija, ka mums bija kur sevi realizēt, nevis bezmērķīgi blandīties pa ielām," atceras Fauns, uzsverot jauniešu centru lomu alternatīvās kultūras tapšanā. Grupas sākotnējais sastāvs bija tikai jelgavnieki, bet ar laiku, paplašinoties koncertdarbībai, kolektīvā pievienojās arī mūziķi no citām pilsētām.

Nosaukums "Tabestic Enteron" (no latīņu valodas – "pūstošā zarna") atspoguļo žanra estētiku: ironiju, pārspīlējumu, grotesku. "Tīņu vecumā gribējās ko efektīgu," atzīst Fauns, piebilstot, ka vārds pat ticis nedaudz pielāgots labskanībai.

Dziesmu rakstīšana Tabestic Enteron vienmēr bijusi kolektīvs process. "Ir viens dominējošais rifu meistars, taču visi piedalās, maina, pielāgo," stāsta Fauns. Svarīga ir arī mijiedarbība mēģinājumos – tikai tad, kad skaņdarbs iegūst savu "dzīvo" formu, top galīgā versija. Tekstu tapšanā dominē absurds, ironija, dažkārt arī tīša tukšuma estētika, kas redzama, piemēram, dziesmā "Godzillas piens", kur teksts aprobežojas ar vienu atkārtotu frāzi.

Runājot par žanra būtību, Fauns uzsver, ka Grainds ir gan protests, gan pašizpausme, gan arī "lielisks iemesls skaļi ierēkt". Atšķirībā no citiem metāla apakšžanriem, Graindam piemīt īpaša brīvība – nav striktu noteikumu vai klišejisku pozējumu. "Mēs varam darīt pilnīgi visu, ko vien sirds kāro, un tas ir žanra spēks," saka mūziķis, piebilstot, ka ironija un parodija bieži kļūst par neatņemamu žanra sastāvdaļu.

2000. gadu vidū Latvijas grenkora skatuve bija margināla un cieši saistīta ar dažiem ansambļiem. Mūsdienās, pateicoties digitalizācijai, koncertu dzīve kļuvusi daudz intensīvāka, pieejamāka un starptautiskāka. "Tagad ir tik daudz pasākumu, ka pat pieaugušam cilvēkam nav iespējams visur būt," atzīst Dzeburs, vienlaikus norādot, ka notikušas arī paaudžu maiņas – jauni kolektīvi, jaunas ietekmes, no panku līdz eksperimentālai elektronikai.

Lai arī Fauns atzīst, ka nespēj prognozēt grenkora nākotni Latvijā, viņš norāda uz žanra radošo potenciālu, īpaši kibergrind (cybergrind) virzienā, kas vēl nav pilnībā izpētīts. "Tā ir kā brīva pļava, pa kuru varētu izskrieties ar milzu iespējām," viņš saka.

 

Atskaņotās mūzikas saraksts:

  1. Jig-Ai - Adventure On The Boat
  2. Squash Bowels - Shit Oneself
  3. Tabestic Enteron - Proletarius Psenokarditus
  4. Tabestic Enteron - Godzillas Piens
  5. Trencheard - Piesārņotā Paradīze
  6. Tabestic Enteron - Tālu Tika Brālis
  7. Malduguns - Rītausma
  8. Cock And Ball Torture - Heterosexual Testosterone Compressor
  9. Napalm Death - Purist Realist
  10. Demilich - When the Sun Drank the Weight of Water
  11. Libido Airbag - Coitus Concierge
  12. Catasexual Urge Motivation - Where there's Killing, there's My Way
  13. Soft Play - Punks Dead
  14. Mindless Self Indulgence - Stupid MF
  15. Tabestic Enteron - Fekalizators
  16. Ultra Vomit - I like to vomit
  17. Haemorrhage - We Are The Gore 
  18. Kitty Kitty Meow Meow - Cats Are Pretty Cool
  19. Ahumado Granujo - To Mince And Fuck Up
  20. Sickoxydal - Consequence
  21. Sperm Of Manking - Asthmatic Dragons
  22. Purulent Jacuzzi - Extirpated Embryo
  23. Destructive Explosion Of Anal Garland
  24. Rectal Smegma - Goregrind Graveyard
  25. Haggus - Humanity at What Cost?
  26. Vemma - Sirdsdēsti