Preses relīzes
Latvijas Radio 2023. gadā izdevies ievērojami samazināt zaudējumu apjomu
Informācija medijiem
06.06.2024.
Latvijas Radio 2023. gadā izdevies ievērojami samazināt zaudējumu apjomu
Latvijas Radio kopējie ieņēmumi 2023. gadā bija 13,778 milj. eiro un kopējās izmaksas 13,885 milj. eiro, noslēdzot finanšu gadu ar 107,8 tūkst. eiro zaudējumiem, taču salīdzinājumā ar 2022. gadu būtiski samazinot zaudējumu apjomu par 63,3%. Valsts dotācija 2023. gadā veidoja 95,01% no ieņēmumiem jeb 12,778 milj. eiro, liecina Latvijas Radio auditētais un kapitāldaļu turētāja – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – apstiprinātais gada pārskats par 2023. gadu.
2023. gadā Latvijas Radio izmaksas galvenokārt veidoja satura veidošanas izmaksas 9,14 milj. eiro apmērā (65,8%), apraides izmaksas 2,125 milj. eiro (15,3%) un autortiesību izmaksas 579 tūkst. eiro apmērā (4,2%). Administratīvās izmaksas bija 539,2 tūkst. eiro jeb 3,9% no kopējo izmaksu apjoma.
“Neraugoties uz to, ka Latvijas Radio budžets ik gadu primāri tiek novirzīts ar satura veidošanu saistīto izmaksu segšanai, īpašs prieks, ka pērn noslēdzās Latvijas Radio vēsturē vērienīgākais investīciju projekts – 160 Latvijas Radio ēkas logu restaurācija un nomaiņa, kas izmaksāja teju 1 milj. eiro. Tāpat tika īstenota 2. ierakstu studijas atjaunošana un aparatūras nomaiņa, kā arī uzsākta 3. ierakstu studijas rekonstrukcija un pārveide par modernu multimediju studiju,” norāda Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne. Tāpat, lai uzlabotu Latvijas Radio satura vadības procesus, 2023. gadā tika realizēta arī audio satura transkripcijas moduļu un ētera paziņojumu izvietošanas sistēmas ieviešana.
“Latvijas Radio iepriekšējo trīs gadu laikā pirmo reizi sasniedzis pozitīvu bruto peļņas rādītāju 118 150 eiro apmērā, kas norāda uz to, ka uzņēmums atkal spēj nosegt ražošanas izmaksas. Tomēr saimnieciskās darbības kopējais rezultāts pārskata gadā ir zaudējumi 107,8 tūkst. eiro apmērā, kas salīdzinoši ar 2022. gadu ir būtiski samazinājušies – par 63,3%. Zaudējumu samazinājumu ietekmējusi Latvijas Radio budžeta izdevumu pārskatīšana un samazināšana pēc iespējas lielākā apjomā, kā arī pašu ieņēmumu labāka izpilde. Tāpat jāņem vērā arī Latvijas Radio darbības specifika, proti, papildus valsts budžeta dotācijai, kas galvenokārt veido uzņēmuma ieņēmumus pēc iziešanas no reklāmas tirgus, arī iepriekšējos gados uzkrātā pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma daļēja apguve. 2023. gadā Latvijas Radio ietekmēja energoresursu izmaksu pieaugums, kā arī ar apraides pakalpojumiem saistīto izmaksu kāpums, tomēr, lai to kompensētu, tika pieprasīts papildus valsts budžeta finansējums,” skaidro Latvijas Radio valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos Ģirts Helmanis.
Ģ. Helmanis norāda, ka attiecībā uz 2024. un turpmākajiem gadiem finanšu situācijas stabilitāti veicina 2023. gada decembrī pieņemtais likums “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, kas paredz būtisku budžeta pieaugumu sabiedriskajiem medijiem, t.sk. reformu īstenošanai, lai izveidotu apvienotu sabiedrisko mediju. Tomēr kā neatkarīga un paredzama finansējuma pastāvīgs risinājums, kā to paredz Eiropas Mediju brīvības akts, būtu darba turpināšana un lēmuma pieņemšana par jauna finansēšanas modeļa ieviešanu sabiedriskajiem medijiem, pārtraucot atkarību no līdzšinējās papildus finansējuma piešķiršanas kārtības un politiskās ietekmes valsts budžeta veidošanas procesā.
2023. gadā Saeima pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas ne tikai pērn ietekmēja Latvijas Radio darbu, bet arī nosaka Latvijas Radio nākotni – sabiedrisko mediju apvienošana no nākamā gada janvāra un Saeimā apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija, kas paredz, ka no 01.01.2026. “sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai”. Abi šie lēmumi ir izraisījuši gan plašas diskusijas un rezonansi sabiedrisko mediju kolektīvos un sabiedrībā kopumā, gan milzīgu darba apjoma pieaugumu, jo īpaši administratīvajiem darbiniekiem, kas saglabāsies arī šogad un nākamgad.
Latvijas Radio kanālu grupa ar 33,89% radio klausīšanās laika daļu arī 2023. gadā saglabā tirgus līdera pozīciju Latvijā. Latvijas Radio programmas klausās 726,85 tūkst. Latvijas iedzīvotāju. Latvijas Radio veidotais saturs sociālajos tīklos un audio satura straumēšanas platformās ievērojami aug. Piemēram, Latvijas Radio nozīmīgāko Facebook kontu kumulatīvi sasniegtā auditorija 2023. gadā pieaugusi par 79% un pārsniedza 31 milj. 2023. gadā sasniegti 13,2 milj. skatījumu YouTube platformā. Savukārt raidierakstu platformās vidējais mēneša klausījumu skaits 2023. gadā pieaudzis par 90,4 tūkst. un vidēji veido 396 tūkst. klausījumu mēnesī jeb 4,75 milj. klausījumu gadā.
Latvijas Radio 2023. gada pārskats pieejams šeit: https://latvijasradio.lsm.lv/lv/finanses/finansu-parskati/?id=1001
2024. gada plāni
2023. gadā Saeima pieņēma vairākus būtiskus lēmumus, kas ne tikai pērn ietekmēja Latvijas Radio darbu, bet arī nosaka Latvijas Radio nākotni – sabiedrisko mediju apvienošana no nākamā gada janvāra un Saeimā apstiprinātā Nacionālās drošības koncepcija, kas paredz, ka no 01.01.2026. “sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai”. Abi šie lēmumi ir izraisījuši gan plašas diskusijas un rezonansi sabiedrisko mediju kolektīvos un sabiedrībā kopumā, gan lielu darba apjoma pieaugumu, jo īpaši administratīvajiem darbiniekiem, kas saglabāsies arī šogad un nākamgad.
Šī gada 3. februārī stājās spēkā grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz VSIA Latvijas Radio un VSIA Latvijas Televīzija apvienošanu līdz 2025. gada 7. janvārim. Līdz ar to 2024. gadā prioritāri jānodrošina priekšdarbi, kas nepieciešami sabiedrisko mediju sekmīgai apvienošanai, veicot sadarbību ar VSIA Latvijas Televīzija un SEPLP administratīvajos, satura vadības, finanšu, kā arī tehnoloģiju un infrastruktūras jautājumos.
2024. gadā Latvijas Radio turpina strādāt pie kvalitatīva satura piedāvājuma, īpašu akcentu liekot uz analītisko un pētniecisko žurnālistiku, kā arī studiju atjaunošanas un pārbūves darbus, tehnoloģiskā aprīkojuma iekārtu plānveida nomaiņu un citiem būtiskiem jautājumiem.
Par Latvijas Radio
Šobrīd Latvijas Radio ir lielākais programmu producents Latvijā. Radio veido piecas programmas: Latvijas Radio 1 (trešais klausītākais kanāls Latvijā), Latvijas Radio 2 (visklausītākā radio stacija Latvijā), Latvijas Radio 3 – Klasika (vienīgais klasiskās mūzikas kanāls Latvijā), Latvijas Radio 4 – Doma laukums (kanāls mazākumtautību valodās), jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5. Latvijas Radio podkāstu straumēšanas vietnēs piedāvā vairāk nekā 185 dažādus raidījumus, kas pielāgoti raidierakstu formātam. Tāpat pieejami vairāki oriģinālpodkāsti, kas primāri veidoti digitālajai audio videi. Ik mēnesi Latvijas Radio paplašina piedāvātā satura apjomu podkāstu straumēšanas vietnēs. Latvijas Radio saturu iespējams klausīties arī Latvijas Radio mobilajā lietotnē.
Papildu informācija:
Liene Pālēna
Latvijas Radio
Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 26104145
E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv
