Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Anna Marta Daldere devās uz Eiropas Parlamenta ēku aprunāties ar Latvijas un ārzemju EP parlamentāriešiem ar mērķi atgriezties Latvijā ar skaidrām atbildēm un skaidriem deputātu darba pienākumiem. 

Šajā „Pieci Eiropā“ epizodē klausies Annas sarunu ar MEP Daci Melbārdi, kura iepazīstināja ar saviem pēdējo gadu veikumiem Eiropas Parlamentā kultūras, izglītības un mediju jomā, dalījās pārdomās, kādēļ ir svarīgi piedalīties vēlēšanās, un ieskicēja viņas redzējumu, kā Eiropas Savienība palīdz, ir jēdzīga jebkuram latvietim.

Kad ejam uz vēlēšanām, mēs arī piedalāmies Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Izvēloties vienu vai otru spēku, par kuru balsojam, mēs arī nolemjam, kāda būs Eiropas nākotne. [..] Mēs pieņemam arī lēmumus par to, kas dzīvos Eiropā. Vai tā būs antīkajā kultūrā vai apgaismības kultūrā, vai uz demokrātijas tradīcijās balstīta sabiedrība? Vai tā būs kaut kāds liels sakausējums ar ļoti plašu vērtību gammu, vai tā būs sabiedrība, kas tiecās un atbalsta autoritārās vērtības?"

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja nevēlies sarunu klausīties, vari to izlasīt --->

AMD: Mans pirmais jautājums būtu par to, kādi ir Jūsu galvenie darba pienākumi!

DM: Sāksim ar to, ka mēs darbu veicam gan Latvijā, gan ārpus Latvijas – savā ziņā esam kustībā starp Rīgu, Briseli un Strasbūru. Mans pamata darbs ir saistīts ar trīs komitejām, tātad es šobrīd pārstāvu Latviju – Vides, veselības un drošas pārtikas komitejā, Inovāciju, rūpniecības un pētniecības komitejā, kā arī Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Tas gan, protams, nenozīmē, ka esam tikai komitejās, mēs bieži atrodamies arī Latvijā. Lielu daļu no darba aizņem arī tikšanās ar Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, es aizvadītā mēneša laikā esmu četras reizes bijusi tālu prom no Rīgas – gan Grobiņā, gan Rēzeknē, gan Krāslavā, gan Jērcēnos. 

AMD: Vai tehniski ir iespējams būt ievēlētam, bet neko nedarīt?

DM: Tehniski tas ir iespējams.

AMD: Vai tas ir novērojams šajā vidē?

DM: Man grūti pateikt. Mēs esam vairāk nekā 700 deputāti. Līdz ar to - mēs gribēdami nevaram redzēt, ko visi deputāti dara. Lielā mērā tas ir katra deputāta sirdsapziņas jautājums, cik aktīvi viņš darbojas savu pilnvaru laikā. Komitejās šobrīd patiešām ir tā, ka šo darbu neviens neuzskaita, vai tu ej vai neej uz komitejas vai grupas sēdēm. Tas nekādā veidā neietekmē tavu samaksu. Vienīgais darbs, kas tiek uzskaitīts, vai deputāts tiešām ierodas uz plenārsesiju. Tas pamatā notiek reizi mēnesī, oktobris ir izņēmums, kad notiek divas. Protams, ņemot vērā, ka tas darbs ir salīdzinoši tālāk no iedzīvotājiem, tad, protams, ir grūti arī izsekot, cik bieži un kad deputāts apmeklē iedzīvotājus. Lai jūs patiesi redzētu, ko deputāts dara un salīdzinātu to, ko viņš saka, jums ir faktiski divi avoti, kuros jūs varat iet un apskatīties, ko deputāts patiesi dara. To darbu, ko viņš veic parlamentā un kādi ir tā rezultāti, jūs varat apskatīties katra deputāta profilā Eiropas Parlamenta mājas lapā. Tur tiek uzskaitīts, cik daudz un ar kādiem failiem deputāts ir strādājis, vai viņš ir piedalījies likumdošanas darbā, vai viņš ir gatavojis ziņojumus, cik bieži viņš ir bijis ēnu ziņotājs, cik bieži viņš ir uzstājies, ko viņš ir teicis, vai ir iesniedzis priekšlikumus, labojumus un tml. To visu jūs varat redzēt Eiropas Parlamenta mājas lapā.

Bet, ko deputāts dara Latvijā, to jūs pamatā varat redzēt deputāta sociālajos medijos – tas ir tas, kur deputāts atspoguļo savu darbu, un tad - atkarībā no tā - kādos sociālajos medijos deputāts ir pārstāvēts. Ir vērts paskatīties. Tad var secināt, cik bieži deputāts strādā Latvijā, un ar kādiem projektiem strādā Latvijā. Tā ir mūsu brīva izvēle, kādas ir mūsu prioritātes, kādas ir mūsu iniciatīvas un projekti Latvijā. Var būt arī tā, ka vispār nekādas aktivitātes, tikai formālas tikšanās.

Bet deputāts var arī radoši izvēlēties strādāt un daudz ieguldīt iedzīvotājos. Man, piemēram, pašai patīk dažādi kapacitātes stiprināšanas projekti, kurus es īstenoju ilgtermiņā. Tagad es īstenoju projektu, kas vērsts uz jauniešiem, jauniešu līderības prasmes stiprināšanu, zināšanu stiprināšanu par Eiropas globālo un nacionālo politiku ar domu, ka jāgatavo mums pašiem. Kad darbojamies starptautiskā apritē, mums, vai nu no savām zināšanām vai pieredzes, ir jāieguldās jauniešos, jāsagatavo jaunie līderi. Programma saucas “Stiprām saknēm Latvijā un Eiropā”. Tagad pēdējo pusgadu es strādāju tikai ar Latgales jauniešiem. Plānoju arī darbu ar nākamajiem jauniešiem no Kurzemes, bet es strādāju arī ar kultūras darbinieku kapacitātes stiprināšanu, jo kultūras darbinieki un tās kopiena man joprojām ir ļoti tuva, jo tā ir arī kopiena, no kuras arī es esmu nākusi. 

AMD: Kāpēc Jums ir svarīgi būt deputātei Eiropas Parlamentā? Vai Jums patīk savs darbs?

DM: Droši vien nav neviens tāds darbs, par kuru var pateikt “patīk vai nepatīk”, katram darbam ir sava garoziņa, savas stiprās puses un savas ēnas puses. Stiprās puses, protams, ir tās, ka Eiropas Parlamenta deputātam ir iespēja strādāt starptautiskā vidē un ārkārtīgi paplašināt savu redzes loku un daudzas lietas redzēt plašākā kontekstā nekā līdz šim. Protams, arī izmantot Eiropas Parlamenta autoritāti un mēģināt ar to ietekmēt procesus Latvijā un vienlaicīgi Eiropas Savienībā, būt starp Eiropas Savienību, savu valsti un tās iedzīvotājiem. Mūsu privilēģija ir tā, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības institūcija, kas pārstāv tieši iedzīvotājus Eiropas Savienībā. Tā ir milzīga atbildība un gods.

Grūtības? Grūtības ir tās, ka mēs esam vairāk nekā 700 deputāti, un mēs esam salīdzinoši no mazas valsts, mēs esam maza delegācija, tāpēc katru dienu jādomā par ietekmi. Par to, kā panākt kaut kādas savus ieceres. Un tas, kas ir Eiropas parlamentam un arī Eiropas Savienībai raksturīgi, ka viss notiek ļoti lēni un man, tā kā es iepriekš strādāju valdībā, bija ļoti grūti pierast pie dinamikas maiņas.

Latvijas valdībā viss notiek ļoti ātri un tie procesi, kurus dažreiz kritizējam, ir daudzas reizes ātrāki nekā Eiropas Parlamentā. Tas tāpēc, ka Eiropas Savienībā ir daudz dalībvalstis, līdz ar to valstu starpā, pirmkārt, jāpanāk vienošanās. Tāpat ir arī Eiropas Parlamentā - ir daudz deputāti, kas darbojās dažādās politiskās grupās, tur jāpanāk savstarpēja vienošanās, līdz ar to procesi ir salīdzinoši lēni un tāda ir demokrātijas cena. 

AMD: Ko var izcelt pēdējo četru gadu laikā Eiropas Parlamenta darbībā un Jūsu darbībā šeit? 

DM: Es gribu izcelt, ka Eiropas Parlamenta darbs ir liels kopienas darbs un nav tā, ka viens pats esi “karotājs”.

Viss, vairāk vai mazāk, ir kolektīvais darbs, bet, protams, mēs katrs fokusējamies uz kaut kādām savām kompetences jomām.

Man pašai ļoti patīk tas darbs, kurus es daudzus gadus darīju saistībā ar izglītību un kultūru, kuram nešaubīgi ir ietekme uz Latviju. Piemēram, Izglītības un kultūras komitejā, kurā es biju gan viceprezidente, gan grupas koordinatore, mēs panācām, ka budžets izglītības un kultūras vajadzībām tiek dubultots, un, protams, to sajūt arī Latvijas sabiedrība, jo iespējas, piemēram, piedalīties Erasmus plus programmā ir daudz lielākas nekā tas bija līdz šim. Es arī to sajūtu, kad braucu pa Latviju un tiekos ar skolām, jo daudz vairāk skolēnu ir piedalījušies Erasmus programmās. To pašu varētu teikt arī par kultūru Creative Europe programmu – jo vairāk naudas, jo lielākas iespējas. Būtiski piebilst arī to, ka mēs ar kolēģi Aigu daudz esam strādājuši arī uz mediju jautājuma, faktiski, kad mēs sākām strādāt Eiropas Parlamentā, droši varam teikt, ka Eiropas Parlamentā nebija savas stabilas mediju politikas un tā ir viena no lietām, uz ko mēs strādājām, un es pati arī gatavoju ziņojumu, kas ir vērsts uz medijiem nākamajā desmitgadē. Mēs iestrādājām ļoti daudz pamatprincipus un iniciatīvas, kas jau šobrīd tiek īstenotas Eiropas Savienības līmenī. Pie Creative Europe tika radīta arī jauna budžeta programma, kas ir vērsta uz ziņu mediju atbalstu, tiek izveidots arī īpašs sadarbības dialogu forums, starp Eiropas Savienības amatpersonām, lēmumu pieņēmējiem un medijiem. Tāpat mēs arī esam uzsākuši jaunu pilotprojektu, kas ir vērsts un reģionālajiem un lokālajiem medijiem – lai mazinātu ziņu “tuksnešus”. Te, protams, rodas jautājums, cik Latvijas mediji ir spējīgi piedalīties tajā. Es priecājos, ka Latvijas mediji ir piedalījušies, piemēram, Eiropas Savienības šajā forumā, kas runā par mediju jautājumiem. Un, ka mediju un pētnieciskās žurnālistika sniedz iekšā projektus, kas arī saņem atbalstu no Eiropas Savienības savam darbam. Varu teikt, ka īpaši aktīvi redzu kā Latvijas organizācijas izmanto iespējas pētnieciskajai žurnālistikai, lai piesaistītu arī finansējumu. 

AMD: Kāpēc balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Daudzi saka: “Kāda jēga? Nekas nemainīsies!”

DM: Sākšu ar to, ka tajā brīdī, kad ejam uz vēlēšanām, mēs arī piedalāmies Eiropas Savienības nākotnes veidošanā. Izvēloties vienu vai otru spēku, par kuru balsojam, mēs arī nolemjam, kāda būs Eiropas nākotne. Vai tā būs vairāk federāla Eiropa, kurā vairāk pieņems lēmumus Briselē, vai tā būs vairāk nacionāla valsts apvienību, kur nacionālajām valdēm un sabiedrībām būs lielāka teikšana. Mēs pieņemam arī lēmumus par to, kas dzīvos Eiropā. Vai tā būs antīkajā kultūrā vai apgaismības kultūrā, vai uz demokrātijas tradīcijās balstīta sabiedrība? Vai tā būs kaut kāds liels sakausējums ar ļoti plašu vērtību gammu, vai tā būs sabiedrība, kas tiecās un atbalsta autoritārās vērtības? Diemžēl redzam, ka šobrīd radikalizējas arī Eiropas Savienība – paliek stiprāki gan galēji labējie, gan galēji kreisie spēki. Ja pieaug šādu spēku ietekme, tas nozīmē, ka tas ietekmē visu Eiropas nākotni un tās vērtības, uz kuras Eiropas Savienība dzīvo.

Vai mēs joprojām būsim sabiedrība, kuras pamats ir šī demokrātija? To tomēr nosaka vēlētājs. Pie tam – Latvijā mēs esam ļoti maza delegācija, šobrīd mēs esam astoņi cilvēki, kas pārstāv Latviju. Nākamajās vēlēšanās būs iespēja vēlēt par deviņiem cilvēkiem, bet tas joprojām ir salīdzinoši daudz pret vairāk nekā septiņsimt deputātiem. Katrs cilvēks, ko ievēlām, ir vērtība, mēs nedrīkstam paļauties uz nejaušību vai to, ka mūsu vietā kāds pieņems šo lēmumu.

Tad man ir arī būtiska replika, kas saistīta ar jauniešiem, kāpēc jauniešiem būtu jādomā, kāpēc iet uz vēlēšanām – nevienam jau nav noslēpums, ka Eiropas Savienība kopumā noveco. Tas nozīmē, ka arī vēlētāju līdzsvars, kas balso gan par Eiropas Savienības institūcijām, gan Eiropas Parlamentu. Ir jautājums, kas ir dominējošais elektorāts, jo lielā mērā daudzi lēmuma pieņēmēji vadās pēc tā, kas ir viņu vēlētājs, un vairāk lobē tās intereses, kas vairāk ir atdevušas balsis par viņiem. Tā kā, ja jaunieši grib, vienalga vai Eiropas Parlamentā vai Nacionālajā parlamentā, lai vairāk domā par jauniešu interesēm, tad viņiem ir jābūt gataviem līdzsvarot šo elektorātu vēlēšanās. Lielā mērā tas ir arī jautājums par to, vai mēs ievēlām institūcijas, kas vairāk domā par nākotni, piemēram, kā apturēt klimata pārmaiņas. Vai domā vairāk par tagadnes problēmu risināšanu (lai gan, protams, ir svarīgi, ka tiek līdzsvarotas abas vajadzības). Bet lielā mērā to atkal ietekmē tas līdzsvars, kam balsis tiek atdotas, un būtu muļķīgi domāt, ka cilvēks neskatās, kas par viņu vēlē. 

AMD: Tagad pavisam vienkāršs jautājums – vai viegli būt deputātam?

DM: Droši vien, ka jā un nē! 

AMD: Nav viennozīmīgas atbildes?

DM: Nē, nav viennozīmīgas atbildes.

Protams, ka tajos brīžos, kad tu  nonāc aci pret aci ar Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir sociālas problēmas un nav izdevies bizness, vai tas, piemēram, ir bankrotējis, tad ir vienalga, vai tu esi Eiropas Parlamenta deputāts vai vietējās pašvaldības deputāts. Tev jāuzklausa visu šo iedzīvotāju sāpe – pat, ja tu tajā brīdī, tajā kapacitātē nevari to atrisināt. Tev ir jābūt un jājūtas atbildīgam tajā brīdī.

Tev ir iedota lēmuma pieņēmēja atbildība. 

AMD: Noslēgumā neformālāks jautājums – kurš latviešu izteiciens mums būtu jālieto biežāk?

DM: Man pašai mīļš izteiciens, man liekas, ka es pat savos sociālajos medijos esmu to ierakstījusi: “Viss, kas mani nenogalina, padara stiprāku!”. Es domāju, ka šajos laikos tas ir ļoti precīzi. Viss, ko mēs pārvaram, tā ir mūsu pieredze un tas noteikti parāda ceļu, kā iet tālāk. 

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja vēlies uzzināt vairāk par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, klausies citus "Pieci Eiropā" ierakstus un apmeklē Eiropas Parlamenta mājaslapu.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Latvijas Radio 5 komanda apņēmusies līdz vēlēšanām rast skaidras atbildes, lai iedrošinātu pilsoņus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarīt savu izvēli.