Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Anna Marta Daldere devās uz Eiropas Parlamenta ēku aprunāties ar Latvijas un ārzemju EP parlamentāriešiem ar mērķi atgriezties Latvijā ar skaidrām atbildēm un skaidriem deputātu darba pienākumiem. 

Šajā „Pieci Eiropā“ epizodē klausies Annas sarunu ar MEP Delaru Burkhardt no Vācijas par dienasgrāmatas nozīmi deputāta ikdienā, jauniešu pārstāvniecību EP un brīvību strādāt pie projektiem, kuri rūp.

Es varētu paslēpties Briselē un visu laiku tur palikt un nerūpēties par to, ko cilvēki domā par Eiropu, taču tas nav EP deputāta darbs. Es domāju, ka šī ir ļoti svarīga EP deputāta sastāvdaļa. Tas nozīmē ne tikai tiesību aktu izstrādi un darbu pie dokumentiem un Eiropas tiesību aktu virzīšanu, bet arī saikni ar cilvēkiem, kurus pārstāvi."

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja nevēlies sarunu klausīties, vari to izlasīt --->

AMD: Šodien sarunā man pievienojas Delara Burkharte no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses. Delara, vai jūs, lūdzu, varētu sniegt sīkāku informāciju par saviem galvenajiem pienākumiem kā Eiropas Parlamenta (EP) deputātei?

DB: Eiropas Parlamenta (EP) deputāta galvenais uzdevums ir pārstāvēt cilvēkus, kas viņu ir ievēlējuši. Piemēram, manā gadījumā kā Vācijas EP deputātei, EP parlamentā ir 96 Vācijas deputāti, un es, rēķinot skaitliski, pārstāvu aptuveni 860 000 cilvēkus. Mani pienākumi ir piedalīties komitejās, piemēram, manā gadījumā vides komitejā, kur mēs strādājam ar likumdošanu. Man ir svarīgi apsvērt, kā manis pārstāvētie iedzīvotāji uztvertu šos likumdošanas centienus. Tas bieži nozīmē ceļošanu starp EP atrašanās vietām Briselē un Strasbūru, un manu dzimto reģionu, kur es sadarbojos ar cilvēkiem un apspriežu savu darbu un viņu raizes.

AMD: Vai teorētiski ir iespējams, ka EP deputāts tiek ievēlēts un viņš vai viņa neko nedara? 

DB: Teorētiski, jā, tas ir iespējams, bet praktiski šim deputātam jābūt diezgan neitrālam un nereaģējošam pret saviem vēlētājiem.

AMD: Tiešs jautājums: Vai jums patīk savs darbs, un kas jūs motivē to darīt?

DB: Bez šaubām, šim jautājumam nav vajadzīga izvēršana. Esmu bijusi iesaistīta politikā kopš 15 gadu vecuma. Arī pirms tam mani ietekmēja manas ģimenes izcelsme. Mans tēvs bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs, un mana māte ir bēgle no Irānas. Uzaugot šajā vidē manī ieaudzināja spēcīgu sajūtu par to, ko Eiropa pārstāv. Manai ģimenei, īpaši manai mātei,

Eiropa simbolizēja miera un drošības solījumu. Tas vienmēr lika man pārdomāt, kādas man ir privilēģijas, un netaisnību, ko redzu pasaulē. Pagrieziena punkts man pienāca 15 gadu vecumā, kad manā reģionā tika pieņemts lēmums saīsināt skolas grafiku. Man šķita, ka tas ir netaisnīgi, ka šādus lēmumus parlamentā pieņēma vecāka gadagājuma cilvēki, neņemot vērā ietekmi uz jaunākām paaudzēm. Atbildot uz to, jaunieši manā reģionā organizēja streikus, lai pieprasītu pārmaiņas, bet tas nenotika. Jautāju sev, kā tāda jauniete kā es varētu ietekmēt parlamentos pieņemtos lēmumus.

Es nolēmu iestāties politiskajā partija. Vācijā politiskajām partijām ir galvenā loma lēmumos par to, kurš iekļūs parlamentā un kādi jautājumi tiks risināti. Es kļuvu par aktīvisti, vienmēr iestājoties par jauno paaudzi. Tomēr es sasniedzu punktu, kurā sapratu, ka pieprasīt pārmaiņas no malas nebūtu pietiekami. Man vajadzēja rīkoties un sniegt savas paaudzes, kas uzaugusi vienotā Eiropā, perspektīvu pie lēmumu galda. Mēs bijām uztvēruši Eiropas Savienību kā pašsaprotamu, un Brexit balsojums bija pagrieziena punkts, kas lika mums saprast, ka Eiropas integrācija var regresēt. Tas ir svarīgi, lai pie galda būtu jaunas balsis. Tāpēc 24 gadu vecumā es nolēmu kandidēt uz amatu, un tagad, 30 gadu vecumā, es redzu jaunākas perspektīvas ietekmi kritiskos lēmumos, kas veido mūsu kontinenta nākotni.

AMD: Tātad jūs esat viena no jaunākām deputātēm EP, un vai šis ietekmē kā citi deputāti jūs redz?

DB: Darba dzīves sākumā, kā arī es to darīju, sevi ir jāpierāda, vienmēr jābūt labāk sagatavotam, lai parādītu, ka tevi var vienlīdzīgi pārstāvēt. Un tas, protams, mani kaitina, jo mēs visi esam ievēlēti ar vienādām pilnvarām.

Nav svarīgi, vai es esmu balts, vecs 67 gadīgs čalis, vai 26 gadus veca sieviete. Tam nebūtu jābūt svarīgam, jo esam ievēlēti ar vienādām pilnvarām. Bet, protams, tā ir vide kurā viss ir par varu; par svarīgu lēmumu pieņemšanu. Parasti cilvēki, kuriem ir vara, tik ļoti nevēlas ar to dalīties. Tāpēc, protams, tu vienmēr jūties par zemu novērtēts un tevi neuztver nopietni.

Bet es arī redzēju, ka tu patiešām vari pārsteigt cilvēkus, ja esi ļoti uzticīgs tam, par ko cīnies. Un es domāju, ka es mainīju dažu cilvēku domas par to, kā politikā uztver jauniešus.

AMD: Bet vai jūs kaut kā jūtat spiedienu, pārstāvot jauno politiķu paaudzi?

DB: Es nepārstāvu jauniešus, pirmkārt, jo kad atrodos skolas telpās, viņi man saka, “Tev ir 30 gadi, tu vairs neesi jauna.” Tajā pašā laikā ir dīvaini teikt “jaunieši”, jo jaunieši ir tikpat dažādi kā visa sabiedrība. Jaunība nav cita identitāte; tas ir vecums, un katram piemīt dažādi identitātes aspekti, kas padarītu tevi par to, kas esi. Tāpēc es nekad neuzskatītu un nesauktu sevi par visu Eiropas jauniešu pārstāvi. Galu galā es priecājos, ka esmu kopā ar ģimeni. Esmu no Vācijas ziemeļiem. Esmu sociāldemokrāte, tāpēc manī ir tik daudz identitāšu, ka nekas neuzdrošinātos teikt, ka pārstāvu visus jauniešus. Bet, protams, es piedāvāju jaunāku skatījumu, un es redzu, ka tas ietekmē to, kā es runāju un kā es izmantoju medijus. Cilvēki var identificēties ar mani vai ar to, kam es ticu un viņi redz, ka Eiropas Parlaments ir telpa, kurā arī jaunieši var kaut ko mainīt. Tas ir tas, ko es vēlos sasniegt: dot iespēju jauniešu balsīm būt sadzirdētām politiskajā vidē, eksistējot kā jaunāka un vairāk atpazīstama seja.

AMD: Gatavojoties intervijai, mēs jautājām cilvēkiem ko pēc viņu domām dara EP deputāts, un mēs izveidojām plānu; diena EP deputāta dzīvē. Galvenie punkti ir specifiski rīta un vakara rituāli, vienas un tās pašas pusdienas katru dienu, vienā un tajā pašā laikā, un darba daļa ir ļoti abstrakta, piemēram, kārtojot daudz papīrus un pavadot dienu dažādās sanāksmēs. Vai tas kaut kādā veidā ir pareizi?

DB: Daži elementi ir pareizi, taču interesantais un pārsteidzošais ir tas, ka neviena diena neizskatās vienādi. Mēs parasti varam teikt, ka tas vairāk attiecas uz nedēļām, jo mums ir dažāda veida nedēļas. Mēs tagad esam šeit, Strasbūrā, un Strasbūra ir plenārsēdes nedēļa, kurā mēs faktiski balsojam un runājam par visiem lēmumiem, kas ir sagatavoti komiteju nedēļās. Mums ir grupas tikšanās, kur mēs koordinējam savu politisko grupu locekļus, kas arī ir liels darbs, lielāks nekā nacionālajā parlamentā, jo parasti valsts parlamentā ir cilvēki no vienas partijas, kas veido grupu. 

Manā grupā, kas ir S&D, mēs pārstāvam 26 valstis un 34 partijas. Varat iedomāties, ka ir grūti saskaņot pat savu nostāju, tāpēc darbs, ko darām, ir aizrautīgs. Parasti mana diena birojā sākās 8:00 no rīta, kur es sāku apskatīt e-pastus un atbildēt uz lietām, bet parasti man jau ir arī pirmās tikšanās, un tad tu daudz lēkā starp sanāksmēm. Tas galvenokārt ir tas, jo tu vari izlemt, uz ko koncentrēsi uzmanību.

Kā vides komitejas locekle, es pārsvarā strādāju ar vides jautājumiem, tiekos ar cilvēkiem, kas strādā līdzīgās tēmās, un es mēģinu veidot vairākumus parlamentā. Bet parasti tavu darbu nosaka pienākumi, tā sauktie "reportieri", kurus tu saņem par tiesību aktiem, kas tur ir tagad. Piemēram, šobrīd es strādāju pie iepakojumu izšķiešanu, tāpēc tas šobrīd nosaka manas nedēļas, jo man ir daudz jāstrādā pie šīs tēmas. Man tas tiešām katru dienu ir citādāk. Ļoti svarīgi ir tas, ka es katru nedēļu atgriežos mājās pie sava reģiona un cilvēkiem, kurus pārstāvu. Katru piektdienu es sāku ar skolas nodarbību un pēc tam sarīkoju citas tikšanās savā reģionā, lai vienmēr gūtu jaunas idejas un iedvesmu no cilvēkiem, kurus pārstāvu. Es varētu paslēpties Briselē un visu laiku tur palikt un nerūpēties par to, ko cilvēki domā par Eiropu, taču tas nav EP deputāta darbs. Es domāju, ka šī ir ļoti svarīga EP deputāta sastāvdaļa. Tas nozīmē ne tikai tiesību aktu izstrādi un darbu pie dokumentiem un Eiropas tiesību aktu virzīšanu, bet arī saikni ar cilvēkiem, kurus pārstāvi.

AMD: Nu, varbūt jums ir dažas ļoti specifiskas lietas, piemēram, mīļākā pildspalva vai iecienītākā pusdienu izvēle vai kas tamlīdzīgs.

DB: Jā, bet problēma parasti ir tajā, ka mana komanda aizmirst man atvēlēt laiku pusdienu pārtraukumam, tādēļ man dažreiz ir tikai skumjas sviestmaizes. Tas, kas man ļoti patīk, runājot par rutīnu, esi tu, un, iespējams, iesaistoties Eiropas Savienībā, tu redzēsi, ka šeit viss ir ļoti sarežģīts. Turklāt dažreiz es esmu cilvēks, kuram nepatīk gaidīt, un es vienmēr vēlos, lai lietas ātri virzītos uz priekšu. Dažkārt Eiropas Savienībā tas tā nav. Dažkārt tiesību akti faktiski tiek izstrādāti gadiem ilgi.

Tāpēc es sāku pierakstīt pozitīvas lietas, piemēram, rakstot dienasgrāmatu. Pozitīvi pierakstīt notikušo. Īpaši laikā, kad ir tik daudz krīžu, piemēram, karš Ukrainā un uzbrukumi Izraēlai un Palestīnai, un palestīniešu ciešanas. Katru dienu notiek tik daudz sliktu lietu, un es domāju, ka ir patiešām svarīgi dažreiz justies labi un to pierakstīt. Tas ir tas, ko man patīk darīt savā rutīnā. Tāpat man patīk apmeklēt spininga nodarbības.

AMD: Vai jūs kaut kā jūtaties apjukusi no pārējās pasaules, kad klejojat pa Eiropas Parlamenta ēkas zālēm, jo tas šķiet kā pavisam cits burbulis?

DB: Tas tiešām ir pavisam cits burbulis. Bet tāpēc es jums teicu, ka es atgriežos katru nedēļu, un man ir arī daudz draugu, kuri vispār nenodarbojas ar politiku, un tas mani piezemē.

Vēl, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs un liela iespēja panākt mieru, un es vienmēr brīnos, kāpēc tik daudzi EP deputāti to neizmanto, ir mediji. Tajos tu vari tieši uzturēt kontaktus ar cilvēkiem, kurus satiki un parādīt viņiem, ko dari katru dienu.

Šis ir kaut kas, ko es nezināju, kad domāju kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu, jo neviens mani neņem sev līdzi savās dienās. Kā pilsonis tu parasti saskaries ar Eiropas Parlamenta lēmumiem, taču tu neredzi aiz tiem esošo procesu, jo nav Eiropas mediju. Tas tiešām ir grūti. Tātad, tas ir tas, ko es mēģināju mainīt. Piemēram, savā Instagram kontā es ņemu cilvēkus līdzi EP deputāta dienā, lai parādītu, kā izskatās darbs un parlaments.

AMD: Lai izšķīdinātu šo burbuli, vai iesakāt biežāk izmantot sociālo mediju?

DB: Jā, sociālie mediji un radikāla EP deputātu atklātība tajā, ko viņi dara ikdienā.

AMD: Kā jūs pretotos pieņēmumam, ka darbs Eiropas Parlamentā neskar cilvēkus mazākās valstīs, piemēram, Latvijā, no kurienes mēs nākam?

DB: Tās ir ne tikai mazākas valstis, bet dažreiz arī pilsēta vai reģions, kas nesaprot, kāpēc viņiem būtu jārūpējas par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kā tās ietekmē viņu ikdienu. Mums ir jāraugās arī uz plašāku ainu, jo šobrīd ir krīzes, ar kurām neviena dalībvalsts, it īpaši katra mazā dalībvalsts, nevar tikt galā viena pati. Klimata krīze ir pārāk liela, lai ar to tiktu galā viens, tāpat kā kari un ģeopolitiskā situācija, īpaši Baltijā. Es arī esmu no Baltijas jūras, tāpēc zinu, cik tuvu esam Krievijas robežai. Tie ir draudi, ko daudzi eiropieši nesaprot, jo viņi nav tik tuvu draudiem, kā es teiktu.

Īpaši šajos lielajos jautājumos par drošību un ilgtspējīgu produktu pieejamību, tas var šķist tālu, taču Eiropa ir atbilde. Krīzes ir pārāk lielas, lai tās risinātu viena pati dalībvalsts. Sarežģītos laikos politiķiem nevajadzētu sniegt vieglas atbildes un vien atkāpties no savas dalībvalsts.

Es tam patiesi ticu. Tas, ko es cenšos darīt, ir to nojaukt. Piemēram, es strādāju pie likumdošanas, kas skar katru Eiropas iedzīvotāju katru dienu, kad viņi dodas uz lielveikalu. To sauca par Eiropas Savienības mežu izciršanas un pret mežu izciršanas likumu. Tas nodrošina, ka ar mežu izciršanu saistīti produkti, piemēram, kakao, kafija, soja, palmu eļļa utt., nevarētu nonākt Eiropas tirgū, ja tie ir iegūti mežu izciršanas rezultātā. Visi teica, ka tas ir tik liels likums un ietekmē cilvēkus Brazīlijā vairāk nekā Eiropā, taču tas nodrošina, ka ikviens Eiropas pilsonis, pat mazās valstīs, var iegādāties produktus bez mežu izciršanas.Tas ir par ikdienas lietām jūsu dzīvē, kuras ir vieglāk labot Eiropas līmenī, nekā to darīt vienatnē.

AMD: Nobeigumā – ko jūs iesakāt skatīties, lasīt vai sekot, lai gūtu priekšstatu par ES notiekošo?

DB: Jāņem vērā vairāki avoti. Pirmkārt, ir plašsaziņas līdzekļi, kas aktīvi atspoguļo Eiropas lietas, sniedzot perspektīvu, kas iedziļinās Eiropas līmeņa politikā salīdzinājumā ar citiem medijiem. Es ļoti ieteiktu izpētīt šos avotus. Turklāt ir ieteicams apmeklēt savu valstu parlamentu tīmekļa vietnes, lai gan tās ne vienmēr ir lietotājam piemērotas, taču tajās ir ietverta vērtīga informācija.

Turklāt es vienmēr uzsveru, cik svarīgi ir sadarboties ar jūsu parlamenta deputātiem. Viņiem ir izšķiroša nozīme, lai viņi jūs informētu par Eiropas politiku. Ja viņi jūs neinformē efektīvi, viņi nepilda savus pienākumus. Jūsu deputāti kalpo kā jūsu saikne ar Eiropas politiku, un tiem vajadzētu būt jūsu avotam, lai iegūtu jaunāko informāciju par Eiropas līmenī notiekošo. Nevilcinieties lūgt viņiem, pat ja jūs nebalsojāt par viņiem, sniegt jaunāko informāciju par Eiropas jautājumiem, jo ir svarīgi, lai katrs Eiropas pilsonis būtu informēts par šiem jautājumiem.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja vēlies uzzināt vairāk par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, klausies citus "Pieci Eiropā" ierakstus un apmeklē Eiropas Parlamenta mājaslapu.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Latvijas Radio 5 komanda apņēmusies līdz vēlēšanām rast skaidras atbildes, lai iedrošinātu pilsoņus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarīt savu izvēli.