Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Anna Marta Daldere devās uz Eiropas Parlamenta ēku aprunāties ar Latvijas un ārzemju EP parlamentāriešiem ar mērķi atgriezties Latvijā ar skaidrām atbildēm un skaidriem deputātu darba pienākumiem.

Šajā „Pieci Eiropā“ epizodē klausies Annas sarunu ar MEP Markétu Gregorovu no Čehijas, kura 2019. gadā, kad tika ievēlēta, bija viena no jaunākajām deputātēm parlamentā. Sarunā Gregorovas kundze dalījās ar to, kā šis fakts ietekmē viņas darbu un attieksmi pret viņu, kiberdrošību un misijas apziņu, kas viņu atveda līdz Eiropas Parlamentam.

Es vēlētos, lai šeit būtu vairāk 30 gadus jauni cilvēki, bet, šķiet, ka vidējais vecums EP ir aptuveni 53 gadi, kas, protams, nozīmē, ka te ir daudz deputātu, kas ir arī vecāki par 53 gadiem. Vai tas ir kaut kā ietekmējis manu darbu? Paskatieties uz mani (smejas)! Es teiktu, ka darbs ir licis man izskatīties vecākai nekā patiesībā esmu! Jāsaka gan, ka gados jauni cilvēki grib ātrākas un krasākas pārmaiņas. Jā - jūs to darījāt 10, 20 gadus. Varbūt ir laiks darīt citādāk? Ir jārada pārmaiņas! "

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja nevēlies sarunu klausīties oriģinālvalodā, vari izlasīt latvisko tulkojumu --->

AMD: Kādi ir Jūsu galvenie darba pienākumi?

MG: Protams, ka visi zina, ka mēs nodarbojamies ar likumdošanu, īpaši ar priekšlikumiem, kurus mums sagatavo Eiropas Komisija, bet mums ir iespēja izstrādāt savas iniciatīvas, savus ziņojums un citus dokumentus, piemēram, rezolūcijas, kuras mēs kā Eiropas Parlaments vēlamies komunicēt ar pārējo pasauli. Otra darba daļa ir ārpus šīm sienām, kas ir sava darba prezentēšana, komunicēšana ar vēlētājiem par to, ko mēs un Eiropas Savienība dara, jo es uzskatu, ka tā ir liela atbildība no mūsu puses. Treškārt, es pieminēju likumprojektus, bet liela mūsu darba daļa ir komunicēšana ar citiem parlamentiem, jo mēs, lai arī ne nacionāls, arī esam parlaments. Līdz ar to fokusēšanās uz dažādiem reģioniem. Mans reģions ir Austrumeiropas sadarbība (Ukraina, Moldova, Gruzija, Armēnija  un Baltkrievija).

AMD: Kādēļ Jūs šo darāt, vai Jums patīk Jūsu darbs?

MG: Pirmkārt, es to nesauktu par darbu, lai gan tehniski tas ir darbs, jo tad tas izklausās pēc tādas kā karjeras izvēles. Es šo uztveru vairāk par sociālu servisu – un tā kā man tagad ir enerģija un motivācija, lai šo servisu veiktu, es to arī daru, tomēr tas ar laiku izzudīs un man būs jāatgriežas atpakaļ pie “normāla” darba -  tas ir kā es to redzu. Kāpēc es šo daru? Jo es jutu enerģiju un motivāciju. Es pievienojos savai politiskajai partijai Čehijā, kad tā vēl bija ļoti margināla grupa, kas sastāvēja no daudz jauniem aktīvistiem, līdz ar to es nekad neuzskatīju sevi kā daļu no politikas, jo mēs arī nebijām tajā laikā. Man patīk tēmas, kas fokusējas uz nākotni un digitālajām tehnoloģijām. Un tad “gadījās”, ka es ar viņiem biju tik ilgi kopā, ka mēs kļuvām arvien pazīstamāki un partija mani nominēja šai pozīcijai. Savā ziņā tā ir viena, liela sakritība. Tas nekad nebija mans lēmums, dzīvē bija mirkļi, kad es vēlējos būt aktrise vai dziedātāja (smejas).

AMD: Sanāk, ka tā ir vairāk kā misija nevis darbs?

MG: Noteikti! Šī ir grūta misija, bet Jūs arī jautājāt, vai man tā patīk. Ļoti! It īpaši diskusijas, likumdošana un politiskais darbs šeit vai Briselē. Man īpaši nepatīk darbs ārpus šīs vietas, jo komunicēšana ar cilvēkiem, īpaši digitālajā vidē, nozīmē, ka būs daudz naidīgu komentāru, un es esmu ļoti jūtīgs cilvēks, līdz ar to es netieku labi galā ar negācijām. Tiesa, esmu atradusi iespējas kā ar to “cīnīties”, proti, var izslēgt paziņojumus u.c. Tas ir ļoti noderīgi manai “digitālajai higiēnai”.

AMD: Jūs esat viena no jaunākajām deputātēm EP, vai šis apzīmējums kaut kādā ziņā ietekmē jūsu darbu šeit?

MG: Kad pievienojos parlamentam, biju jaunākā deputāte. Ja godīgi, sanāk, ka joprojām esmu viena no jaunākajām deputātēm šī mandāta ietvarā, lai arī man jau ir 30 gadi.

Es vēlētos, lai šeit būtu vairāk 30 gadus jauni cilvēki, bet, šķiet, ka vidējais vecums EP ir aptuveni 53 gadi, kas, protams, nozīmē, ka te ir daudz deputātu, kas ir arī vecāki par 53 gadiem. Vai tas ir kaut kā ietekmējis manu darbu? Paskatieties uz mani (smejas)! Es teiktu, ka darbs ir licis man izskatīties vecākai nekā patiesībā esmu! Jāsaka gan, ka gados jauni cilvēki grib ātrākas un krasākas pārmaiņas.

Jā - jūs to darījāt 10, 20 gadus. Varbūt ir laiks darīt citādāk? Ir jārada pārmaiņas! Tas noteikti ir kaut kas, ko es arī pamanīju grupā, kuru saucam par Jaunajiem Eiropiešiem. Tā ir grupa, kurā ir aptuveni 40 cilvēki, jo, kā es teicu, šeit nav daudz jaunu cilvēku. Es ticu, ka pārmaiņas ir darīt kaut ko citādi! Tas gan nenozīmē, ka tam ir jābūt kaut kam, ko pārzini perfekti, bet gan kaut kam citādākam. Šis ir tas, ko mēs ienesām EP un es biju daļa no tā! 

AMD: Bet vai tā ir papildus atbildība? Vai jūtat spiedienu?

MG: Salīdzinot ar nacionālo politiku, īpaši manā valstī, kas ir Čehija, šī ir krietni labāka vide. Domāju tas tāpēc, ka šeit satiekas daudzas nacionalitātes, dzimumi, identitātes, partijas un kas tik vēl ne, ka nevienam te nav laika, lai uztrauktos par tavu vecumu, dzimumu utt. Protams, es nesaku, ka EP nav diskriminācija -  noteikti ir, tomēr, salīdzinot ar nacionālā līmeņa politiku, kur katrs cilvēks tiek “izķidāts" personiski (vismaz es tā jutos), te ir labāka situācija. Šeit svarīgākas ir idejas un ko cilvēki saka. Tas ir nesalīdzināmi labāk!

AMD: Pēdējo gadu laikā redzamākie EP darbi ir atbalsts Ukrainai un vienoti USB-C lādētāji telefoniem (smejas). Vai varat pastāstīt par citiem nozīmīgiem darbiem, kurus ir izdarījis EP?

MG: Protams, ka es atceros darbus, kuros esmu iesaistījusies. Viens no tiem ir atjauninājums vienai regulai jeb direktīvai, kas saistīta ar informācijas sistēmām. Tas izklausās super galraicīgi, bet realitātē šis ir liels lēciens Eiropas kiberdrošībai. Kiberdrošība ir viena no vissvarīgākajām drošības sfērām , ar ko mēs saskarsimies. Esmu ļoti priecīga, ka mēs  redzējām to darbojamies arī Ukrainā – proti, ka mēs varējām to uzlabot. Viena no pirmajām vietām, izņemot militāro personālu Kijevas apkārtnē, kurām tika uzbrukts, bija kabeļu tīkli un viss, kas saistīts ar tiem.  Neveiksmīgi tas nostrādāja  2014. gadā, kad ieņēma Krimu. Tas parāda, ka sagatavošanās, acīmredzot, darbojas, tāpēc es teiktu, ka tā bija viena no vissvarīgākajām lietām. Mēs, protams, Ukrainai palīdzējām daudzos veidos tirdzniecības liberalizācijā, kā arī mikro finansiālā ziņā, bet to man šķiet jau paši minējāt.

AMD: Varbūt nobeigumā - kāpēc cilvēkiem balsot, kāpēc būtu jāpiedalās politikā? 

MG: Es šajā ziņā esmu problemātisks politiķis, jo es nevienam nelieku balsot. Man šķiet, ka savas balss neizmantošana noteikta iemesla dēļ, piemēram, nespēja izvēlēties, kurš ir “labāks ļaundaris”,  ir leģitīms iemesls. Nebalsojot tiek parādīts, ka sabiedrība tik ļoti nav apmierināta ar sistēmu, ka pat nespēj piedalīties. Protams, vairumā vēlēšanu tas īsti neko nedod, bet, piemēram, referendumā, ja netiek nesasniegts noteikts balsu skaits, tas nav derīgs.

Protams, es būtu priecīga, ja cilvēki ietu un balsotu - es uzskatu, ka Eiropas līmenī viss, ko mēs darām, ietekmē sabiedrību, pat ja cilvēki to nejūt. Brisele šķiet ir tik tālu un tādēļ gandrīz neviens nezina, ko šie politiķi dara, bet, piemēram, Čehijā 70% tiesību aktu, ar ko nodarbojas valdība, nāk no Briseles.

70% ir daudz! Īpaši globālos notikumos, piemēram, Ukrainā. Šis, manuprāt, ir tas ir iemesls, kāpēc kādam vajadzētu balsot. Patiesībā nacionālās vēlēšanas ir pat mazāk svarīgas nekā Eiropas vēlēšanas.

AMD: Katra balss ir svarīga!

MG: Jā! 

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Ja vēlies uzzināt vairāk par gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, klausies citus "Pieci Eiropā" ierakstus un apmeklē Eiropas Parlamenta mājaslapu.

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada jūnijā, vēlētāju prātos iezogas jautājumi, vai no EP vispār ir jēga, ko mūsu deputāti tur dara, motivētākie pat cenšas uzmodelēt viņu darbadienu, bet konkrētāk par to, ka diena paiet sarunās un dokumentu kaudzēs, ka viņi lemj par to, kas notiks ar Eiropu, šo modeli nespēj salikt. Latvijas Radio 5 komanda apņēmusies līdz vēlēšanām rast skaidras atbildes, lai iedrošinātu pilsoņus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarīt savu izvēli.